Избиения, алкоголизм, кражи: что происходит в пансионате под Резекне?!
Фото: фрагмент видео
В одном из домов социальной опеки под Резекне происходят крайне неприятные вещи – сотрудники пансионата довольно небрежно относятся к постояльцам, полностью закрывая глаза на нарушения порядка и страдания отдельных пенсионеров, передает содержание программы Bez Tabu портал vesti.lv.
Ak,tu tjāteit,Pītereit,tjav laikam tikai odeņa starp kojom karinej,itu apskaud tagad citus,tak mož īdzjar kaidu viagru lai tu ari varjātu kautkū,nūvālu tjav nazakreņķotīs par citim...
Oi kā patīk visiem būt tik zinošiem un nosodošiem! Un tas ir uz katras sūdzības, kas saistīta ar sociālo sfēru. Jo šeit var apmelot ikvienu darbinieku un pat visas iestādes darbu!Un "kompetentie" sāk izteikt savas gudrības un pieņēmumus!
Šajās iestādēs ir vislielākā kontrole no visām kontrolējošām iestādēm! Ir jāzina kaut nedaudz sistēma, lai varētu apspriest un aprunāt, tā mūsu mentalitāte.... līdz labam nenovedīs, ja nesāksim vismaz viens otru uzklausīt un ieklausīties. Lai Dievs jums palīdz!
kada kontrole nelej udeni. shaja konkretaja iestade vechukiem paredzetas lietas sistematiski tika iztirgotas apkartnes iedzivotajiem. PALAGI, TELEVIZORI, VELJAS MASHINAS, DATORTEHMIKA. pat veljaspulveri stiep uz majaam, ka prieks. To zina katrs edzivotajs pagasta. Nekadas parbaudes at vechukiem nekramejas, berniem no kakla nost I labi. Kretini iedomajas, ka sovjeta , vechuku pie arsta lai zimi sazimee ka pamuljkis . Talak lai dirsh ko grib a mes zagaam zogam un pofig.Dievs nav muljkitis pashiem vecumdienas bus tads pats ,ja ne grutaks liktenis.Starpcitu tas mantas pagasta daudzi nepirka , kauns bija vaditajas vieta. Vinjiem tika atsutita tehnika uz katru istabinju tv un ledusskapis butu.Pakashajat papireljus , ja kadam vispar interese.
Darbinieku pret psiholoģisko teroru aizsargā gan Satversme, gan Darba likums. Darba devējs, saskaņā ar Darba likuma 28.panta otro daļu, uzņemas ar darba līguma noslēgšanu nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Psiholoģiskais terors darbavietā ir veselībai un drošībai kaitīgs darba apstāklis. Mobinga pieļaušana ir darba līguma pārkāpums, kas rada juridiskas un mantiskas sekas darba devējam. Tādēļ darba devējam jāizmanto Darba likuma piešķirtās tiesības un jāuzsaka darbu darbiniekam (darbiniekiem), kas veic psiholoģiskā terora darbības.
Diemžēl ne mazums ir cilvēku, kas tik daudz enerģijas, spēka un laika izšķiež absolūti destruktīvām darbībām. Tomēr labais pasaulē noteikti ir vairāk kā ļaunums, tikai uzvaru ļaunums svin pateicoties apkārtējo vienaldzībai pret notiekošo, egoismam un savtībai. Bet, ja atrodas cilvēki, kas gatavi sev zināmu apsvērumu dēļ, arī palīdzēt realizēt un izplatīt vardarbību tālāk, sekas var būt ļoti nopietnas. Tādēļ neatkarīgi no cilvēku gribas, visi ir atbildīgi par notiekošo sev apkārt.
Neslavas celšana ir nepatiesas, personu nomelnojošas informācijas izplatīšana publiski – plašsaziņas līdzeklī, sapulcē, mītiņā u.tml. Savukārt goda aizskaršana vairāk attiecas uz apvainojumu, kurš var būt adresēts personai gan klātienē, gan neklātienē un parasti nav balstīts faktos.
Personas goda un cieņas aizsardzībai ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtība, un persona var izvēlēties, kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības. Ir jāraugās nevis uz operativitāti, bet gan pamatotību.
Krimināllikumā (KL) 157.panta pirmā daļa "par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski, paredz piespiedu darbu vai naudas sodu”. Panta otrā daļa "par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī" nosaka īslaicīgu (uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu”.
Tas nozīmē, ka Krimināllikumā ir nodalīts, kad goda un cieņas aizskaršana ir ar mazāku un kad ar lielāku kaitējumu, t.i., ja tai nav neslavas celšanas rakstura, tad šāda konflikta izšķiršana tiek risināta civiltiesiski, bet kad ir notikusi apzināta un publiska neslavas celšana, tad par to paredzēta ir kriminālatbildība.
Savukārt Civillikuma (CL) 2352.1 pants paredz: "Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa." Tāpat minētais CL pants paredz: "Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija), kuras apmēru nosaka tiesa."
Ja situācija atļauj Jums izvēlēties savas tiesības aizstāvēt krimināltiesiskā kārtā, Jums kā apsūdzības cēlājam jāvēršas policijā vai prokuratūrā ar iesniegumu, taču jārēķinās, ka, nesaskatot pamatu kriminālprocesa uzsākšanai, tās šādu prasību noraidīs.
Ja vērsīsities civiltiesiskā kārtā, tad prasības pieteikums tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma 28.pantam - prasība, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 1635., 2347.—2353.pants), Jūs kā prasītājs varat celt pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.
Šajās iestādēs ir vislielākā kontrole no visām kontrolējošām iestādēm! Ir jāzina kaut nedaudz sistēma, lai varētu apspriest un aprunāt, tā mūsu mentalitāte.... līdz labam nenovedīs, ja nesāksim vismaz viens otru uzklausīt un ieklausīties. Lai Dievs jums palīdz!
Diemžēl ne mazums ir cilvēku, kas tik daudz enerģijas, spēka un laika izšķiež absolūti destruktīvām darbībām. Tomēr labais pasaulē noteikti ir vairāk kā ļaunums, tikai uzvaru ļaunums svin pateicoties apkārtējo vienaldzībai pret notiekošo, egoismam un savtībai. Bet, ja atrodas cilvēki, kas gatavi sev zināmu apsvērumu dēļ, arī palīdzēt realizēt un izplatīt vardarbību tālāk, sekas var būt ļoti nopietnas. Tādēļ neatkarīgi no cilvēku gribas, visi ir atbildīgi par notiekošo sev apkārt.
Personas goda un cieņas aizsardzībai ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtība, un persona var izvēlēties, kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības. Ir jāraugās nevis uz operativitāti, bet gan pamatotību.
Krimināllikumā (KL) 157.panta pirmā daļa "par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski, paredz piespiedu darbu vai naudas sodu”. Panta otrā daļa "par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī" nosaka īslaicīgu (uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu”.
Tas nozīmē, ka Krimināllikumā ir nodalīts, kad goda un cieņas aizskaršana ir ar mazāku un kad ar lielāku kaitējumu, t.i., ja tai nav neslavas celšanas rakstura, tad šāda konflikta izšķiršana tiek risināta civiltiesiski, bet kad ir notikusi apzināta un publiska neslavas celšana, tad par to paredzēta ir kriminālatbildība.
Savukārt Civillikuma (CL) 2352.1 pants paredz: "Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa." Tāpat minētais CL pants paredz: "Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija), kuras apmēru nosaka tiesa."
Ja situācija atļauj Jums izvēlēties savas tiesības aizstāvēt krimināltiesiskā kārtā, Jums kā apsūdzības cēlājam jāvēršas policijā vai prokuratūrā ar iesniegumu, taču jārēķinās, ka, nesaskatot pamatu kriminālprocesa uzsākšanai, tās šādu prasību noraidīs.
Ja vērsīsities civiltiesiskā kārtā, tad prasības pieteikums tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma 28.pantam - prasība, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 1635., 2347.—2353.pants), Jūs kā prasītājs varat celt pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.